Nometne jauniešiem Latvija-Spānija 2009.gadā

Atšķirīga vasara Starpkultūru dialogs

Ja tu esi vidusskolniece vai studente...

Ja tev patīk brīvprātīgais darbs un palīdzēt citiem...

Ja tu gribi sadraudzēties ar meitenēm no Spānijas...

Ja tu gribi iepazīt citu kultūru un parādīt latviešu vidi...

Latvijā, Liepājas rajona Aizputē šovasar tiek organizētas divas brīvprātīgos nometnes vidusskolniecēm un studentēm no Spānijas un Latvijas. Šajā nometnē aicinātas piedalīties meitenes vecumā no 16 līdz 25 gadiem.
Pirmā nometne notiks no 29. jūnija līdz 12. jūlijam.
Otrā nometne notiks no 14. līdz 24. jūlijam.
Nometnes mērķis ir radīt draudzības saites starp meitenēm no abām valstīm, strādāt brīvprātīgu darbu Aizputes pansionātā ar deviņdesmit veciem cilvēkiem, remontēt Baznīcu, organizēt spēles un rokdarbu darbnīcu ar bērniem. Vakaros tiks organizētas ekskursijas, lai iepazītu Latvijas vēsturi un tradīcijas. Būs lekcijas par aktuālām tēmām. Meitenes no Spānijas mums mācīs spāņu kultūru un tradīcijas.

Nav nepieciešams mācēt spāņu valodu.

Ja vēlies piedalīties un saņemt informāciju, Tu vari pieteikties Rīvas kultūras centrā, Rīgā. Tālr. 6732 50 80 vai 2977 82 62. E-pasts: riga500@inbox.lv.

JORNADAS EUROPEAS SOBRE LA OLIMPIADA SOLIDARIA DE ESTUDIO, EN MURCIA (ESPAÑA)

Durante los días 9 y 10 de febrero se celebraron en Murcia las jornadas europeas sobre la Olimpiada Solidaria de Estudio.Los coordinadores de los distintos países participantes trabajaron en común en la preparación de la séptima edición de esta iniciativa creada por la ONG Coopera. La Olimpiada Solidaria de Estudio es una "revolución solidaria" que crece año y tras año y que supone un esfuerzo conjunto de distintas asociaciones en los países participantes.
La asociación IDC de Murcia fué la anfitriona de este encuentro, en el que participaron los organizadores de la Olimpiada; Coopera, Cooperación Internacional y ACTEC.Representantes de las asociaciones y ONG colaboradoras de Letonia, Suecia, Alemania, Inglaterra, Italia y Bélgica dan una idea de la extensión de esta actividad. Durante estos dos días los participantes fueron recibidos en el Ayuntamiento de Murcia, una de las instituciones que apoya la Olimpiada. Estas jornadas son el punto de partida de unos meses de intenso trabajo que tendrán su meta en la Séptima Olimpiada Solidaria de Estudio.

Attīstības sadarbības politika Latvijā

3.februārī Ārlietu ministrijā notika Attīstības sadarbības politikas departamenta organizēta tikšanās attīstības sadarbības projektu īstenotājiem - valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, mediju un akadēmiskā sektora pārstāvjiem, lai izvērtētu pagājušā gada attīstības sadarbības projektus, kā arī diskutētu par sadarbības iespējām nākotnē.

Tikšanās dalībnieki pozitīvi novērtēja gan valsts, gan nevalstisko organizāciju ieguldījumu, veicinot Latvijas partnervalstu sociālo un ekonomisko attīstību. Salīdzinoši, aizvadītajā gadā valsts finansējums attīstības sadarbībai pieauga, ļaujot kāpināt arī projektu skaitu un apjomu.
Pērn Ārlietu ministrijas izsludinātajā grantu projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām tika iesniegti 23 projekti, no kuriem seši tika atbalstīti un šobrīd tiek īstenoti Moldovā, Ukrainā, Gruzijā un Baltkrievijā. Par saviem pagājušā gada projektiem tikšanās laikā stāstīja arī valsts institūcijas - Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja.
Pasākuma dalībnieki uzsvēra attīstības izglītības un sadarbības ar mediju pārstāvjiem nozīmi, veicinot Latvijas iedzīvotāju izpratni par attīstības sadarbības jautājumiem. Pozitīvi tika novērtētas pērn notikušās ārvalstu lektoru vieslekcijas Latvijas augstskolās, kā arī eseju un zīmējumu konkurss par attīstības sadarbību Latvijas skolās un pirmais konkurss mediju pārstāvjiem attīstības sadarbības jomā.
Šogad attīstības sadarbībai paredzētais finansējums saistībā ar valsts budžeta situāciju šobrīd nav pieejams, tomēr pasākuma dalībnieki izteica cerību labi sāktās iestrādes turpināt arī samazināta finansējuma apstākļos, ja tāds tiks piešķirts.

RUSIA: La lucha por la defensa de los derechos humanos en un país marcado por la gran diversidad de etnias

Recientemente fueron asesinados en Moscú S. Markelov, abogado defensor de los derechos humanos y especializado en los crímenes cometidos en Chechenia, y una periodista del periódico Novaya Gazeta. Una vez más se ha hecho patente la impunidad reinante en el país, la falta de libertad de expresión, la dominación de la violencia existente en la sociedad y el resurgimiento en estos últimos años de, un nacionalismo xenófobo que, en aras de la estabilidad social y el equilibrio del pueblo ruso, tiende a silenciar otros problemas como el paro, la pobreza y la carestía en la que vive gran parte de la población.
Durante los últimos años se ha recrudecido en Rusia la violación de los derechos humanos, especialmente entre ciudadanos caucásicos y otros ciudadanos llegados a Moscú de repúblicas ex soviéticas de Asia Central (Kazajstán, Uzbekistán, Tayikistán). Y no sólo se violan los derechos humanos de estas minorías sino que se persiguen aquellas personas que luchan por la salvaguarda de los valores democráticos.
Rusia es una sociedad mestiza donde conviven 150 nacionalidades. De los 145 millones de habitantes que tiene el país, el 20 por ciento no son étnicamente rusos, y más de 20 millones son musulmanes. Incluso el 80 por ciento de los considerados «rusos» no lo son al 100%. Según declaraciones de Svetlana Gannúshkina, miembro de la organización para la defensa de los derechos humanos «Memorial» la mezcla de razas en Rusia es enorme.
Rusia claramente es un país mestizo y los ataque racistas se han convertido en un fenómeno cotidiano, en el que el gobierno se mueve entre dos puntos: por un lado alienta el nacionalismo contra ciudadanos chechenos, georgios…para desviar la atención popular de problemas reales como el paro y la pobreza de gran parte de su población, por otro lado teme que esa intolerancia acabe perjudicando al mismo poder. Según explica el exdiputado republicano de la Duma Vladímir Rizhkov: “consciente e inconscientemente, las autoridades fomentan un nacionalismo racista y beligerante, sin reparar en las graves consecuencias que acarrea”.
Los terroristas y delincuentes de estas minorías étnicas son un porcentaje mínimo en el país. Pero también es una realidad, que éstas actuan gracias a la corrupción existente, ante la que el gobierno desvia la vista para continuar trabajando por su intereses personales.
Los sentimientos «patrióticos» que el Kremlin fomenta se han expresado de muy distintas maneras. La Unión Nacional Rusa, cuyo símbolo es una especie de esvástica con puntas en forma de machete, apela a la superioridad de la raza eslava. Un credo parecido profesa la llamada Unión Eslava. La consigna que les une es ”Rusia para los rusos”, aunque después cada uno la entiende a su manera.
Ante estas situaciones la justicia no actúa y las organizaciones para la defensa de los derechos humanos han denunciado reiteradas veces la violación de los derechos humanos por brotes xenófobos. Estas campañas racistas fomentadas a veces por medios oficiales, han tenido otros efectos secundarios. Policías corruptos han hecho su agosto extorsionando a ciudadanos del Cáucaso, a quienes les quitan el permiso de residencia para convertirlos en ilegales. Algunas librerías han retirado de sus estantes las obras de escritores georgianos. Estas y otras medidas muestran la situación de una gran potencia habitada por una gran variedad de pueblos con sus modus vivendi propio.
Raquel Moreno.
Riga. Letonia
26.01.09

COMENZANDO A VIVIR LA DEMOCRACIA

Por primera vez en Letonia, desde que se proclamó república independiente de la extinta URSS en 1991, podemos hablar realmente de una participación activa de sus ciudadanos, que no de sus gobernantes, en los acontecimientos actuales del país.
La tarde del 13 de enero de 2009, más de 10 000 ciudadanos letones se concentraron delante de la Saeima (Parlamento letón) convocados por el nuevo partido político ¨Cita politika¨ (Otra política). La mayoría de personas, venidas desde otros pueblos y ciudades con pancartas: ¨Letonia no solo es Riga¨, ¨Godmanis, en Letonia también existe el campo¨...

Los motivos de esta protesta masiva: todos relacionados directamente con la corrupción y mala gestión del gobierno letón durante muchos años, un trabajo redireccionado siempre al lucro personal.

El país no sólo sufre la crisis económica mundial que afecta en mayor o menor medida a todos los países, sino que está en quiebra aunque oficialmente se tienda a acallarlo. Aumento del impuesto PVN (IVA) del 18% al 21%, recortes drásticos de personal en el sector público, recortes de un 15% del salario mensual de sus empleados, fusión de ministerios (un país con una población aproximada de 2 300 000 cuenta con 17 ministerios) e instituciones con fines nada afines, desaparición de facultades universitarias, nacionalización del segundo banco del país para evitar su quiebra, vacaciones forzadas sin sueldo de los funcionarios públicos porque no tienen presupuesto para pagar los sueldos, etc.
Pero, debemos estar contentos porque nuestro pueblo por fin ha salido a la calle y, no precisamente de forma pacífica.
Atrás queda ¨confiemos, o más bien, obedezcamos a papá Estado que nos los da todo¨. La democracia no es como una persona adulta que se sitúa en su medio y vive. La democracia es como un bebé que tiene que aprender a andar poco a poco, y siempre esos pasos se los enseña y se los impulsa sus progenitores. En nuestro caso, el pueblo letón ha madurado y ha crecido en el sufrimiento, en el silencio, soñando durante más de 50 años ver un día los valores democráticos proyectados en la tierras bálticas. Quizá a Letonia no le ha acompañado en sus primeros pasos sus progenitores (cabezas pocopensantes, más preocupados de su enriquecimiento personal), pero como hombres bálticos curtidos por un pasado histórico silenciado y poco conocido en Europa Occidental empiezan a caminar, después de repensar que: ¨la unión hace la fuerza¨.


Rakel Moreno

Solidārā Mācību olimpiāde 2008.Diplomu pasniegšana ES mājās

Latvija ir ceturtajā vietā aiz Spānijas, Beļģijas un Vācijas.
Šogad mēs ieguvām 253 000 Eiro un ar šo naudu Angolas projekts būs realitāte.
Mēs turpināsim strādāt Latvijā 2009.gada novembrī. Mēs ceram veidot citus projektus, lai dotu ieguldījumu Latvijas attīstībā.

Letonia pide ayuda a la UE para hacer frente a la grave crisis económica

Letonia se ha convertido en el segundo país de la Unión Europea, después de Hungría, que solicita ayuda exterior de emergencia para superar la crisis financiera y hacer frente a la difícil situación económica. En un comunicado emitido este fin de semana, la Unión Europea se ha declarado dispuesta a contribuir a un paquete financiero a medio plazo "coordinado con el Fondo Monetario Internacional" a fin de "calmar las tensiones aparecidas recientemente sobre los mercados financieros" de la república báltica. En su comunicado conjunto, la Comisión Europea y la presidencia de turno francesa de la UE ponen como condición a las autoridades letonas que "se comprometan firmemente a poner en marcha un programa de ajuste riguroso y creíble, con el fin de reforzar la sostenibilidad y solidez de la balanza de pagos". Como resultado de la crisis mundial, Letonia ha pasado de ser uno de los países europeos con mayores tasas de crecimiento a registrar una contracción brutal de su economía (-4,3%) en el tercer trimestre de este año. Hace quince días, el gobierno letón se vio obligado a nacionalizar el segundo mayor banco del país, Parex Banka, para evitar su bancarrota. La Unión Europea puede conceder ayuda a la balanza de pagos de los estados miembros en dificultades, aunque no formen parte de la moneda única.

Solidārās Mācību Olimpiādes diplomu pasniegšana

18. decembrī pulksten 17.00 Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā), konferenču zālē.

Pateicībā par ieguldīto darbu un pieliktajām pūlēm, atbalstot mācīšanos kā vērtību un palīdzot jaunattīstības valstīm 6. SOLIDĀRAJĀ MĀCĪBU OLIMPIĀDĒ, kas notika no 2008. gada 5. novembra līdz 5. decembrim.

Dienas norise:
- Projekta koordinatores KAC prezidentes Rakeles Moreno uzruna.
- Kultūras Ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītāja uzruna.
- Videoprojekcija „Solidārā Mācību Olimpiāde Latvijā”
- Diplomu pasniegšana

Latvijas jaunieši saziedo 9593 eiro izglītības projektiem citās valstīs

6.Solidārās mācību olimpiādes laikā, kas Rīgā norisinājās no 5.novembra līdz 5.decembrim, Latvijas jaunieši, mācoties bibliotēkās, saziedojuši 9593 eiro ar izglītību saistītiem projektiem citās valstīs. Vairāk kā puse no šīs summas tika saziedots Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkā, kur jaunieši visaktīvāk apmeklējuši bibliotēku - akcijā piedalījušies 2654 RSU bibliotēkas lasītāji (kopā Latvijā - 4339), katrs vidēji bibliotēkā pavadot vairāk kā divas stundas.
Akcijas laikā interesentiem, mācoties kādā no olimpiādes norises telpām, par katru mācību stundu no dažādu valsts institūciju un privātu uzņēmumu līdzekļiem tika ziedots viens eiro kādam no četriem ar izglītību saistītiem projektiem Ekvadorā, Kamerūnā, Haiti vai Angolā.
KAC projektu vadītāja Rakele Moreno atzīst, ka Latvijas jauniešu atsaucība bija lielāka, nekā cerēts, un uzskata, ka akcijas panākumus nodrošinājusi jauniešiem piedāvātā izdevība iedziļināties kādā problēmā un palīdzēt to atrisināt. "Tā viņiem piedāvā iespēju justies kā daļai no kādas kopienas, kura palīdz citām kopienām, kurām ir mazāk iespēju," norāda Moreno.Šogad spāņu nevalstiskās organizācijas "Coopera" iniciatīvai pirmo reizi bez Latvijas pievienojās arī Zviedrija, Lietuva, Čehija, Slovākija, Vācija. Akcija atkārtoti norisinājās arī Beļģijā, Burundi, Brazīlijā, Kotdivuārā, Spānijā, Itālijā. Šogad visaktīvāk akcijā piedalījās Spānijas jaunieši, saziedojot 160 346 eiro.
Kopumā šogad 6.Solidārajā mācību olimpiādē piedalījušies 22 736 cilvēki, pavadot bibliotēkās 219 444 stundas, līdz ar to izglītības projektiem saziedojot 219 444 eiro jeb 153 914 latu.
Latvijā savāktā nauda tiks nosūtīta uz Angolas galvaspilsētu Luandu, kur tiks celts kopienas centrs sociālajai, izglītības un sanitārajai attīstībai, lai stiprinātu un padarītu neatkarīgākas sievietes, bērnus un pusaudžus. Šāda centra izveides mērķis būs risināt problēmas, no kurām cieš Luandas nelabvēlīgo rajonu kopienas, - nabadzība, jauniešu vardarbība, neveiksmes mācībās, kā arī sniegt atbalstu sievietēm un ģimenēm, kuras cieš no minēto problēmu sekām (RSU, 15.decembrī).

Noslēgsies 6. Solidārā Mācību olimpiāde

5. decembrī noslēgsies pirmā Latvijā organizētā Solidārā Mācību olimpiāde. Kopienas Attīstības centra (KAC) ierosinātajai iniciatīvai atsaucība ir daudz lielāka nekā iepriekš tika cerēts. “Olimpiāde dod jauniešiem izdevību iedziļināties kādā problēmā un palīdzēt to atrisināt. Tā viņiem piedāvā iespēju justies kā daļai no kādas kopienas, kura palīdz citām kopienām, kurām ir mazāk iespēju,” uzskata Rakele Moreno, minētās biedrības projektu vadītāja. Projektā piedalās Latvijas Universitātes Bibliotēka, Stradiņa Universitāte, Rīgas Centrālā bibliotēka un Kultūras centrs „Rīva”. Latvijā kopumā šajā projektā iesaistījušies 2049 dalībnieki ar kopējo stundu skaitu – 9300.

Šogad Solidārajai Mācību olimpiādei bez Latvijas pievienojās arī Zviedrija, Lietuva, Čehija, Slovākija un Vācija. Nākamgad ir plānots iesaistīt vēl vairāk valstu.

Dalībnieku skaits visās 12 valstīs - Zviedrijā, Lietuvā, Čehijā, Belģijā, Spānijā, Itālijā, Latvijā, Vācijā u.c. novembrī bija 19 418 un kopējais mācību stundu un savākto eiro skaits bija 146 503.

Šogad savāktā nauda tiks veltīta četriem projektiem. Latvijā ar KAC starpniecību savāktā nauda tiks nosūtīta uz Angolas galvaspilsētu Luando. Ar savāktās naudas palīdzību tiks celts “Kudilanga ni Kudziola” centrs jeb Kopienas centrs sociālajai, izglītības un sanitārajai attīstībai, lai stiprinātu un padarītu neatkarīgākus sievietes, bērnus un pusaudžus. Vairāk informācijas par šo projektu www.solidaraolimpiade.com.

Mērķis ir risināt problēmas, no kurām cieš Luandas nelabvēlīgo rajonu kopienas – nabadzība, jauniešu vardarbība, neveiksmes mācībās. Plānots arī sniegt atbalstu sievietēm un ģimenēm, kuras cieš no minēto problēmu sekām.

Izvirzītie mērķi ir:
Uzlabot nestabilo higiēnas un sanitāro situāciju ikdienā.
Uzlabot piekļuvi sanitārajiem resursiem, kas nav viegli pieejami.
Likt iedzīvotājiem apzināties ūdens tīrības nozīmīgumu, lai novērstu slimības.
Apzināt un izpētīt AIDS transmisijas ceļus, kā arī to slimību izplatīšanās veidus, kuras nav lipīgas.
Uzcelt skolu ar 16 mācību telpām, kur sniegt adekvātu pamatizglītību un vidējo izglītību.
Nodrošināt personalizētu pedagoģisko uzmanību pusaudžiem, kuri iesaistīti jauniešu vardarbības riska un neveiskmīgu mācību situācijās.
Piedāvāt speciālistu palīdzību bērnu un pusaudžu ģimenēm un to tiešajiem ģimenes locekļiem, it īpaši mātēm.
Rosināt interesi un sarunas par sievietes lomu sabiedrībā (par dzimumu vienlīdzību).
Spēcināt un attīstīt tādu vērtību pieņemšanu, kas būtu balstītas uz cilvēku vienlīdzību neatkarīgi no to dzimuma, reliģijas vai rases.
Mēs ceram, ka visi Latvijas iedzīvotāji turpinās būt daļa no šī solidaritātes tīkla arī nākamgad un turpinās dot iespējas citiem bērniem, kuras bez jums, studentiem, universitātēm, lasītavām un sponsoriem nebūtu iespējamas. Paldies, ka padarāt par viņu dzīves labākas.

6. Solidārā Mācību Olimpiādes panākums Rīgas Stradiņa Universitātē

RSU bibliotēka jau piedalījušies 1883 studentus un 3810 stundas

6. Solidārā Mācību Olimpiadē jau ir piedalījušies vairāk nekā 1669 cilvēki

Uz 28. novembri 6. Solidārajā Mācību Olimpiādē jau ir piedalījušies vairāk nekā 1669 cilvēki. Jau ir vairāk nekā 6795 mācību stundas. Ar šiem un vairāk eiro studenti no Latvijas atbalstīs izglītības projektu Angolā.

Por primera vez en Letonia: Olimpiada Solidaria de Estudio

Riga, 6.11.2008 - Ayer comenzó por primera vez en Riga, la capital de Letonia, el proyecto 6 Olimpiada Solidaria de Estudio. Sin olvidar el pasado histórico de esta país (la ocupación soviética durante más de cinco décadas con todas la consecuencias que eso implica), la introducción del proyecto constituye una magnífica ocasión para fomentar la participación social, la sensibilización hacia las necesidades de los demás, la creación de una conciencia social; y de forma especial, la educación en valores de los jóvenes así como la adquisición de hábitos de estudio.

El pasado fin de semana, los tres periódicos nacionales de mayor tirada en el país: Diena, Latvijas Avize y Neatkariga reflejaban amplia información sobre la Olimpiada Solidaria de Estudio. También las visitas a la página web del proyecto http://www.solidaraolimpiade.com/ están siendo bastante significativas.

La novedad del proyecto poco a poco va creando ¨escuela¨ y esperemos que sea un buen instrumento para la sensibilización de la población en materia de cooperación al desarrollo.

La coordinadora de este proyecto en Letonia es la asociación Kopienas Attīstības Centrs (KAC).

Brīvprātīgā darba projekts Aizputē: Atšķirīga vasara.

Izmēģināt savādāku vasaru. Atkārtot jau izdzīvotu pieredzi. Sekot draudzenes padomam. Izdarīt kaut ko priekš citiem... Šie un citi motīvi bija tie, kas saveda kopā vairāk nekā 20 latviešu un spāņu jaunietes, lai no 2008. gada 12. līdz 24. jūlijam piedalītos Rīvas Kultūras centra organizētā sociālā darba nometnē Aizputē. Nometnes mērķis bija veicināt sociālo sadarbību starp studentēm. Rakele Moreno, projekta koordinatore, intervijā skaidro šīs iniciatīvas rašanos un attīstību.

Kā radās šī sociālā darba nometne?

Iniciatīva radās 2006. gada sākumā. Rīvas Kultūras centrs meklēja kādu vietu Latvijā, kur jaunās studentes, latvietes un spānietes, varētu nesavtīgi palīdzēt un ieguldīt daļu no sava brīvā laika vasarā. Projekts meitenēm dotu iespēju palīdzēt uzņemties rūpes par garīgajām un materiālajām vajadzībām, kas pastāv dažos Latvijas reģionos. Mērķis nebija tikai apzināt vajadzības, bet gan saprast, ka viņas var piedalīties to atrisināšanā. Mēs vērsāmies pie vienīgās Aizputes katoļu draudzes priestera, kas ļoti atvērti attiecās pret projektu jau no paša sākuma un atviegloja darba organizāciju. Tā mēs jau trīs gadus realizējam šo darba nometni Aizputē.

Kādas konkrētas vajadzības jūs palīdzējāt atvieglot Aizputē?

Pilsētai ir aptuveni 3 000 iedzīvotāju un liela reliģisko konfesiju dažādība: luterāņu, baptisti, adventisti, pareizticīgie un katoļi. Katoļi tur ir gluži kā minoritāte. Šī bija pirmā vajadzība – palīdzēt Katoļu baznīcai Latvijā. Darbi pašreizējā draudzē ir paralizēti kopš 2002. gada ekonomisko apstākļu dēļ. 2007. gadā no kādas Berlīnes baznīcas tika atsūtīti soli, svečturi, altāris un tabernākuls. Iespējams, ka 2009. gadā baznīca tiks atvērta dievkalpojumiem.

Priesteris mums arī ieteica sadarboties ar Rokaižu pansionātu, kas pieder pilsētas pašvaldībai. Tas atrodas 3 km no Aizputes, netālu no nometnes. Pansionātam pieder govis, sakņu dārzs, kartupeļu lauks, kas dod neatkarību sirmgalvju mājvietai. Tur šobrīd mitinās 150 cilvēku. Pēdējos mēnešos pansionātā ir ienākuši cilvēki vecumā starp 40 – 50 gadiem, ar alkoholisma problēmām. Personālam šī ir ļoti nopietna problēma, jo šo slimnieku vajadzības atšķiras no sirmgalvju vajadzībām, un ir grūti tikt ar tām galā. Vecie ļaudis ir izvietoti divās ēkās; viena ir jauna, atklāta 2006. gadā, bet otras stāvoklis ļoti slikts. Šai institūcijai ir ļoti mazs personāls, lai varētu veikt tādu darbu. Brīvprātīgo piedalīšanās pansionāta darbā vasarā sastāvēja no sirmgalvju pavadīšanas, kuri šeit jūtas ļoti vientuļi, kā arī materiālās sadarbības pansionātā.

Jūs minējāt, ka Rīvas Kultūras centrs ir šīs nometnes rīkotājs, bet kas ir šis Kultūras centrs?

„Rīva” ir 2004. gadā izveidots kultūras un izglītības centrs, kas atrodas Rīgā. Ar dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm „Rīva” gan jaunām, gan pieaugušām sievietēm sniedz nopietnu, pamatīgu kristīgo un laicīgo apmācību, tā palīdzot viņām attīstīt savu personību, kā arī dot savu ieguldījumu Latvijas sabiedrības labā ar savu darbu un dzīvi. Nodarbībās var uzzināt ko vairāk par bērnu audzināšanu, saskarsmi ģimenē, mājturību utt. Jaunietēm tiek organizēti pasākumi atkarībā no viņu vecuma, piemēram, rokdarbi, kulinārijas kursi un teātris, mācīšanas paņēmienu kursi, konferenču cikli par profesionālām un aktuālām tēmā, nometnes, utt. Viena no tām ir brīvprātīgā darba nometne Aizputē skolniecēm un studentēm.



Kas piedalās Jūsu projektā?

Latvijas un Spānijas universitāšu studentes, kas piedalās Rīvas Kultūras centra (Rīga), Universitātes rezidences „Alcor” (Colegio Mayor “Alcor”) un Universitātes centra „Vega” (Centro Universitario “Vega”) – abas pēdējās Madridē – aktivitātēs. Meitenes apgūst dažādus studiju virzienus: žurnālistiku, arhitektūru, bioloģiju, ekonomiku...

Lielākā daļa latviešu brīvdienas pavada laukos vai ceļojot. Vai esat spējušas motivēt latviešu meitenes?

Tas bija dabiski, ka vairāk meiteņu bija no Spānijas, jo divas projektā iesaistītās dalībinstitūcijas bija spāņu. Ārzemniecēm bija daudz interesantāk ceļot uz nepazīstamu valsti, arī ekskursijas no darba brīvajā laikā utt. Turklāt Spānijā ir tradīcija piedalīties brīvprātīgā darba aktivitātēs. Latviešu studentēm apstākļi ir savādāki. Šeit diemžēl nav tādas pieredzes brīvo laiku veltīt brīvprātīgajam darbam. Gandrīz piecdesmit gadus Latvija piedzīvoja komunistu diktatūru, kur vienīgais un galvenais aktieris bija valsts, nevis ikviens cilvēks. Šobrīd veidojas sabiedriskā apziņa, un cilvēki sāk saprast sava darba nozīmīgumu sabiedrības attīstīšanā. Tāpēc katras latviešu meitenes dalība projektā ir ļoti nozīmīga: viņas ir dziļas sabiedriskās atjaunošanās sēkliņas, kristīgās vēsts iedvesmotas.


Vai Jūs uzskatāt, ka darba nometnes mērķi ir izpildīti?

Materiālais darbs baznīcā un uzmanība sirmgalvjiem nav beigusies. Taču darba nometnes lielākais mērķis bija palīdzēt meitenēm saprast vajadzības, kas ir viņu apkārtnē. Katrs pilsonis, kaut arī tas būtu students, ar maz naudu vai zemām sabiedriskās ietekmēšanas iespējām, var kaut ko darīt. Tas nav tikai valdības pienākums risināt sociālās problēmas: pilsoņu brīvprātīga iniciatīva daudz nozīmē un nekad nav anulējama, ja gribam, lai sabiedrība būtu patiesi cilvēcīga un kristīga. To, ko tu vari darīt, bet nedari, neviens neizdarīs tavā vietā. Visi vēlas, lai Latvijā būtu mazāka sociālā nevienlīdzība, lai pensijas būtu labākas, lai būtu mazāk korupcijas utt. Labs veids ir izglītot jauniešus cilvēcīgo vērtību jomā: sociālajā atbildībā, patiesumā, lojalitātē, devīgumā, strādīgumā, rūpēs par citiem utt. Jaunieši ir nākotne, un mēs gaidām, ka meitenes, kas piedalījās šajā nometnē, būs kā laba sēkliņa nākotnes Latvijai.

Solidārā Mācību olimpiāde Latvijā

PATEICOTIES SOLIDĀRAJĀM MĀCĪBĀM, LATVIJAS JAUNIEŠI KOPĀ AR CITIEM EIROPAS, ĀFRIKAS UN BRAZĪLIJAS JAUNIEŠIEM PANĀKS FINANSĒJUMU ATTĪSTĪBAS PROJEKTU UZSĀKŠANAI




Novembra mēnesī “Mērķis ir palīdzēt”


(Rīga, 15/10/08) Pirmdienā, 5. novembrī, vairāk nekā 300 lasītavās un bibliotēkās 12 Eiropas, Āfrikas un Amerikas valstīs sāksies 6. Solidārā Mācību olimpiāde, www.solidaraolimpiade.com.

Kā tā notiek: Jebkurš, kas piesakās šai aktivitātei, var apmeklēt kampaņai piemērotās mācību telpas – lasītavas – un pārvērst savas mācību stundas naudā, pateicoties privāto un valsts sponsoru atbalstam. Piedalīties ir ļoti vienkārši: ienākot lasītavā, jaunietis saņem papīra monētu, kura atbilst ieplānoto mācību stundu skaitam. Kad šis laiks ir pagājis un jaunietis vēlas doties prom, lasītavas pārzinis apstiprina, ka jaunietis izpildījis ieplānoto, tad apzīmogo vai paraksta papīra monētu un iemet to urnā. Katra mācību stunda nozīmē vienu eiro palīdzības šiem četriem projektiem:


1. Jauniešu profesionālā apmācība Gvajakilā, Ekvadorā.
2. Kamerūnas bērnu, jauniešu un sieviešu izglītošana.
3. Četru “Mains Ouvertes” skolu tehnisko darbnīcu aprīkošana (Haiti).
4. Mācību atbalsts Angolas bērniem un pusaudžiem.

Solidārā Mācību olimpiāde vēlas viena mēneša garumā rosināt mācīties vairāk nekā aptuveni 15 000 jauniešus, kuri varētu piedalīties, saistot savu pūliņu laiku ar palīdzību attīstības projektiem.

Šīs jūtīguma un izglītības aktivitātes pamats ir klasiskais teiciens “laiks ir nauda”. Studentiem un skolniekiem tiks lūgtas vienīgi pūles mācīties, jo olimpiādes nolūks ir veicināt mijiedarbību starp: solidaritāti, izglītību un jaunatni; tie būs dažādi privāti un valsts sponsori, kuri finansēs jauniešu bibliotēkās ieguldīto mācību stundu pārvēršanu naudā.

Tādā veidā studējošie jaunieši aktīvi parāda savu atbildību un solidaritāti, kļūstot par galvenajiem varoņiem ceļā uz pārmaiņām, kuras vēlamies panākt, sniedzot palīdzību attīstībai. Šai kampaņai ir vairāki mērķi: veicināt jauniešu aktīvu pilsoniskumu un uzsvērt to vietu sabiedrībā; dot viņiem iespēju piedalīties starptautiskajā sadarbībā ar saviem resursiem; un meklēt jaunus izglītības fokusus, kas padarītu mācīšanos pievilcīgāku.


Piecās iepriekšējās olimpiādēs tika savākti vairāk nekā 440 000 eiro, pateicoties vairāk nekā 25 000 jauno dalībnieku ieguldītajām mācību stundām. Šajā, 6. olimpiādē, tiek plānots panākt vairāk nekā 190 000 mācību stundu, jo šī aktivitāte ir šķērsojusi robežas un tagad notiek 12 Eiropas, Āfrikas un Amerikas valstīs, to starpā arī Latvijā.

Rīgas lasītavas, kuras piedalās 6. Solidārajā Mācību olimpiādē, ir: Stradiņa Universitātes lasītava, Rīvas Kultūras Centra lasītava, Centrālās Bibliotēkas lasītava (Brīvības ielas filiāle), Latvijas Universitātes centrālās ēkas lasītava, kā arī lasītavas Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības, Juridiskajā un Pedagoģijas fakultātēs.

Aktivitātei ir izveidota interaktīva mājaslapa, www.solidaraolimpiade.com, kurā katra lasītava uzskaita savus dalībniekus un to ieguldītās stundas un kurā var sekot olimpiādes rezultātiem ik dienu.



LATVIJĀ ORGANIZĒ:


Vairāk informācijas www.solidaraolimpiade.com un sazinoties ar:

Rakele Moreno
KAC, Kopienas Attīstības centrs
kac.latvija@inbox.lv
Tel.: 28209936

Trešais sektors Latvijā

Trešais sektors ir viens no lielākajiem valsts attīstības resursiem, tajās apkopotais, dalībniekiem piemītošais zināšanu, ideju, informācijas, kā arī radošais potenciāls ir lielāks nekā jebkurai valdībai. Tieši šobrīd, kad Eiropas Savienībā tiek uzsākta nākamā finanšu cikla plānošana 2007.-2013. gadam, nevalstiskā sektora un valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepārvērtējama loma. Tieši šobrīd ir jāsāk nākamo valsts attīstības perioda projektu un to līdzfinansējumu plānošana.
Latvijā ir jāmainās arī lēmumu pieņemšanas procesam, atzīstot t.s. trešo pīlāru un medijus kā vienu no svarīgākajiem spēkiem, kas, atbilstoši savas pastāvēšanas būtībai, kontrolē valsts varu. Politiskais plurālisms, tolerance, iedzīvotāju vairākuma gatavība un iespējas piedalīties politiskajā dzīvē, politiskā un personiskā uzticība ir iezīmes, ko vēlos redzēt prevalējam.
Finanšu pieejamība un stabilitāte ir viens no pamatiem sekmīgai NVO mērķu sasniegšanai un ilgtspējīgai darbībai. Latvijā trešais sektors pēdējo desmit gadu laikā ir veidojies un darbojies galvenokārt, pateicoties ārvalstu finansētājiem. Uzlabojoties valsts sociālekonomiskajam stāvoklim un kļūstot par dalībvalsti ES un NATO, šī nauda tam strauji saruks, tāpēc vairums sabiedrisko organizāciju ir svarīgi rast atbalstu ES finansejumā. Latvijā nav izstrādāti skaidri kritēriji un mehānismi, kā dažādo jomu nevalstiskās organizācijas varētu pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem, kas nodrošinātu to pilnvērtīgu ilgtspējīgu attīstību. Tas savukārt kavē iedzīvotāju līdzdalības iespējas politiskajos procesos un svarīgu lēmumu pieņemšanu sabiedrības interesēs. Vēl jo vairāk, ja runa ir par finanšu līdzekļu sadali un to izlietošanas uzraudzību, kas Latvijai ir jo īpaši svarīgi.
Latvijā ES nav iedomājama bez nevalstiskā sektora līdzdalības.
Vienkārši, es domāju ka publiskajai pārvaldei ir nepieciešams nevalstisko organizāciju darbs. Kāpēc? Tāpēc ka:
Dod profesionālu atzinumu jautājumos, kas ir to interešu sfērā.
Uzrāda sociāli jūtīgākos jautājumos un sagatavo priekšlikumus to uzlabojumiem.
Prezentē sabiedrības viedokli publiskai pārvaldei un otrādi, tādējādi pildot vidutāja lomu šajās attiecībās.
Uzņemas un pilda noteiktas funkcijas, kuras pārvalde tām deleģē.

Rakel Moreno. Februāris,2007.g.

EU Youth Policies. http://ec.europa.eu/youth/youth-policies/doc1220_en.htm

IP/08/1383
Briselē, 2008. gada 22. septembrī

Stratēģiskas iespējas Eiropas jauniešiem – ES mēroga publiska apspriešanās par jaunatnes politikas nākotni

Šodien Eiropas Komisija tiešsaistē sāk publisku apspriešanos par to, kādai jābūt ES jaunatnes politikai nākotnē. Šogad tiek atzīmēta ES jaunatnes politikas 20. gadadiena, un šī apspriešanās palīdzēs Komisijai novērtēt, kādi bijuši sadarbības rezultāti jaunatnes politikas jomā Eiropā kopš 2000. gada. Tādējādi turpmākajos mēnešos tiks noteikti arī jauni mērķi nākamajai desmitgadei.
Apspriešanās mērķauditorija ir jauniešu nākotnē ieinteresētas privātpersonas un organizācijas 27 ES dalībvalstīs, citās šīs programmas dalībvalstīs – Norvēģijā, Īslandē, Lihtenšteinā, kandidātvalstīs – Turcijā, Horvātijā, kā arī Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā.

Apspriešanās tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/youth/youth-policies/doc1220_en.htm notiks līdz 25. novembrim.

____________________________________

Opciones estratégicas para los jóvenes europeos: una consulta pública a escala de la UE sobre el futuro de la política de la juventud

La Comisión Europea pone en marcha hoy una consulta pública en línea sobre la orientación que debe seguir la política de la juventud en el futuro. Este año, la política de la juventud de la UE celebra su vigésimo aniversario, y esta consulta ayudará a la Comisión a evaluar los resultados de la cooperación europea en materia de política de la juventud desde 2000. En los próximos meses, también permitirá definir nuevos objetivos para la próxima década.
La consulta se dirige a los particulares y las organizaciones interesados en el futuro de los jóvenes en la EU 27, así como en otros países que participan en el programa –Noruega, Islandia, Liechtenstein–, los países candidatos –Turquía y Croacia– y la Antigua República Yugoslava de Macedonia.

La consulta estará disponible en
http://ec.europa.eu/youth/youth-policies/doc1220_en.htm y permanecerá abierta hasta el 25 de noviembre.
Los resultados de la consulta se publicarán en http://ec.europa.eu/youth

Civic and Women Rights Education for Young Women

Summary

The overall development objective is to motivate the active participation of young women of Riga and other cities of Latvia in the public life of the community in issues related to social awareness and women’s rights.

Objectives

The overall goal of this project is to provide young women with:

· theoretical knowledge on human rights, social justice and women’s issues
· theoretical and practical training on leadership skills
· a practical opportunity to bring to a wider public debate these problems

We aim to contribute to the change of people’s attitude to social and political problems, as well as make them aware of some women’s related issues. This will be measurable in a higher involvement in the reality of Latvia of all beneficiaries in all the aspects treated during the training (social and political rights, women’s rights). A groups of young professionals will receive training on leadership skills as a tool to be ready to bring later these issues to the social arena.

Organization promoter: Kopienas Attīstības centrs KAC . Riga
Information: Rakel Moreno. Tel. 28209936. kac.latvija@inbox.lv

Project: "Show your solidarity!". Riga

Action 1.2. - Initiative. EU Program - Youth in Action.
Organization promoter: Kopienas Attīstības centrs KAC . Riga
Starting Date: February, 2009
Purposes: To foment the solidarity of the young people with such a medium as - voluntary work and to improve the quality of life of the old people’s homes of Latvia. It is a question of introducing a leisure and free time activities in the old people’s home of Latvia, and at the same time, educating the young people in this area using methods of non formal education.
Information: Rakel Moreno, tel. 28209936

La urgente necesidad de buscar nuevos modelos de protección social en Rusia

El pasado mes de septiembre se hizo pública la decisión de la UE de conceder a Rusia cuatro millones de euros para fomentar las infraestructuras de rehabilitación destinadas a los minusválidos. Se pretende poner en marcha un proyecto que se prolongará hasta finales de 2009. Su objetivo principal es "ayudar a las personas minusválidas a que tengan un mayor grado de autonomía, adquieran algunos hábitos profesionales o aficiones y se integren más en la vida social", según las declaraciones efectuadas por el jefe de operaciones en la Delegación de la Comisión Europea en Rusia. Este proyecto será implementado tanto a escala federal como en cuatro provincias piloto (Kostromá, Moscú, San Petersburgo y Sarátov). A raíz de esta noticia, el presidente ruso Vladimir Putin manifestó ante los medios de comunicación de su país, la escasa actividad hasta la actualidad por parte de su gobierno para adaptar las infraestructuras a las necesidades de los minusválidos.
Y es que en Rusia, el alto índice de minusválidos “reclama a gritos” una reforma de la legislación en materia de discapacitados, la adaptación de infraestructuras (de uso necesario en la vida diaria) y su integración (dentro de las concretas posibilidades) en la vida laboral.
Los discapacitados se consideran en Rusia como “gente de segunda”, marginada de la vida de la sociedad. Muchas de estas personas pueden aportar la contribución concreta al desarrollo socioeconómico del país aunque las autoridades no hacen nada para alcanzar el objetivo de reintegración económica y social de este colectivo.
Según el vicepresidente del Fondo nacional de Seguro Social el número de discapacitados físicos en Rusia es de 15 millones. En Moscú reside más de un millón de minusválidos de los que una quinta parte pertenece a la categoría de población activa. Pero sólo un 10% tiene empleo por características específicas de la contratación de los minusválidos, entre ellas la jornada laboral reducida y los descansos obligatorios durante la misma. Según el jefe de empleo del distrito Yakimanka “para contratar a un minusválido de segundo grado es preciso crearle las condiciones de trabajo especiales, peo la realidad es que “brillan por su ausencia” las sociedades y empresas capaces de hacerlo. Las empresas prefieren abonar el dinero al fondo de empleo para discapacitados, pero eluden contratarlos. En el Banco de Datos de Moscú hay 250.000 ofertas de empleo, pero sólo 188 plazas quedan reservadas para minusválidos. Las fundaciones benéficas y los centros de acción social a la población son prácticamente las únicas entidades interesadas en contratar a cualesquiera, indistintamente se trate de minusválidos o no.
Del elevado número de discapacitados en Rusia, una gran parte corresponde a niños y jóvenes. El año pasado la Fundación Benéfica “Baikal” y el Servicio Sociológico “Eidos”, con sede en Ulan Udé, capital de Buriatia (república situada en la parte sur-central de Siberia) empezaron a investigar los factores que originan la discapacidad de los niños en esa región siberiana y elaborar los procedimientos que permitan prevenirla. Para ello, analizaron la legislación vigente en esta materia y se encargaron de determinar hasta qué punto se corresponden las expectativas de los habitantes de esta región con la atención médica y social que se les presta. Otro de los temas abordados por estas organizaciones fue la fabricación de sillas de ruedas para minusválidos, que tanto escasean en el país.
No solo en esta región se han tomado medidas para paliar este problema. En diciembre de 2005, en Ekaterimburgo (ciudad situada en la parte central de Rusia, al este de los montes Urales) el Gobierno aprobó un programa de “Apoyo social a minusválidos 2006-2010”. Como consecuencia de este programa aparecieron varios autobuses de color amarillo-verde que cumplen con la misión de transportar gratis a los discapacitados. El mantenimiento del taxi social, como se les denomina a estos autobuses, corre a cargo del presupuesto social. Antes, un discapacitado físico en silla de ruedas, prácticamente no podía salir a la calle. Estos servicios que para cualquier país de Occidente es algo muy normal, para Rusia es una experiencia innovadora. La base central de estos autobuses dispone de una base de datos sobre los minusválidos y puede ofrecerles la ruta óptima de llegar al punto de destino, gracias al programa electrónico “mapa de calles urbanas”. En la mayoría de casos el conductor del vehículo y su acompañante, encargado de auxiliar al minusválido, cubren rutas que conducen a la plante de prótesis, hospitales y centros de rehabilitación. El problema se ha resuelto parcialmente pues se experimenta un déficit de estos autobuses dadas las dimensiones de la ciudad de Ekaterimburgo. Además es preciso desarrollar un autobús conceptualmente nuevo capaz de funcionar en las duras condiciones climáticas de los Urales que durante el invierno destacan por sus bajas temperaturas. En esta ciudad así como en otras de Rusia se iniciaron las obras de acceso especiales a los edificios residenciales, hospitales, etc.
La raíz de este problema, la falta de reintegración de los minusválidos en la vida social y económica y una ayuda eficaz por parte del Gobierno, hay que buscarla en los pasados tiempos soviéticos. En la antigua URSS los minusválidos provocaban “irritación” (unas personas deformadas no tenían derecho a perjudicar la imagen de una sociedad socialista feliz). Esto no significaba que no tuvieran una protección social. Se distinguían tres tipos de invalidez. Unas comisiones médicas especiales valoraban el estado de cada minusválido, distribuyéndolos por grupos. Respectivamente se asignaba una pensión, que aunque era humilde, permitía sobrevivir. Se creaban asociaciones corporativas de los ciegos, sordos, mutilados de guerra, etc., así como empresas en que se empleaban los minusválidos aptos para el trabajo. Pero no se hacía nada por incorporarlos en la vida diaria, en la sociedad: la deficiencia física era el problema de ellos solamente. A nadie de ellos se le ocurría, por ejemplo, proveer de rampas las escaleras ni de buenas prótesis a las personas sin piernas. Las calles, los pasos y las entradas de las casas y edificios públicos hasta hoy día siguen siendo un obstáculo difícil de vencer para el minusválido.
Sólo cuando se desmoronó la URSS, el sistema financiero se fue a pique y se averiguó que la pensión no alcanzaba para nada, la sociedad rusa pudo ver cuántos minusválidos había en el país. Este colectivo se lanzó a la calle pidiendo ayuda, otros llenaron las calles, plazas y mercados mendigando para poder sobrevivir.
En la actualidad dentro del colectivo de minusválidos la categoría mejor protegida son los veteranos de guerra. Es el caso del coronel retirado Piotr Dunaev, veterano de la Segunda Guerra Mundial, dice: “Mi pensión me permite vivir normalmente y hasta ayudarle a mi nieta, que es estudiante. En mi cuello y la espina dorsal se han atrancado varias balas. Me operaron en más de una ocasión sin que yo pagase nada, por supuesto. Dos o tres veces al año me dan plaza gratuita en un sanatorio”. La situación del resto de categorías de minusválidos rusos es mucho peor. Desde hace muchos años “están en huelga” muchas personas que perdieron la salud con la avería de la central nuclear de Chernobil. Muchos fallecieron sin haber recibido aquello que el Estado les prometía.
En palabras del presidente del comité para el trabajo y la política social del Gobierno “los recursos financieros del Estado no permiten repartir simplemente dinero entre los minusválidos, porque ello repercutiría negativamente en el proceso inflacionista. Hace falta buscar nuevos modelos de protección social, adecuados a la economía de mercado”.

Rakel Moreno. Riga, september’07.