7. Solidārās Mācību Olimpiādes dalībnieki palīdz mācīties citiem

Šogad 7. Solidārajā mācību olimpiādē piedalījās 1353 Latvijas jaunieši, palīdzot savākt gandrīz 7000 eiro lielu ziedojumu izglītības projektam Angolā.

Ar saukli "Vēlies būt solidārs...?" no 5. novembra līdz 5. decembrim visiem, kas apmeklēja kādu no astoņām bibliotēkām, bija iespēja pelnīt līdzekļus labdarībai. Par katru lasītavā pavadīto stundu akcijas sponsori - Eiropas Komisija un Gobierno de la Rioja - vienu eiro veltīja izglītības un profesionālās apmācības projektu. Latvijas jauniešiem šādi izdevās savākt 6958 eiro.

Līdzīga akcija Solidārās mācību olimpiādes ietvaros notika vēl 13 pasaules valstīs, un 2009. gadā kopumā izdevies savākt 312 729 eiro. Savāktā nauda tiks izlietota skolas tehnisko darbnīcu aprīkošanai Haiti, sociāli atstumto lauku bērnu un jauniešu attīstības un sieviešu atbalsta centram Kamerūnā, Bērnu un pusaudžu mācību centram Angolā un jauniešu profesionālajai apmācībai Ekvadorā

Atsaucība Latvijas biedrības Kopienas Attīstības centra (KAC) ierosinātajai iniciatīvai šogad bijusi lielāka nekā cerēts. “Panākumi skaidrojami ar faktu, ka olimpiāde dod jauniešiem izdevību iedziļināties kādā problēmā un palīdzēt to atrisināt. Tā viņiem piedāvā iespēju justies kā daļai no kopienas, kura palīdz citām kopienām ar mazākām iespējām,” uzskata Rakele Moreno, KAC projektu vadītāja.

Visčaklākie lasītavas apmeklētāji šogad bijuši Latvijas Stradiņa universitātē, kur akcijā piedalījušies 405 studenti, savas mācību stundas pārvēršot 1971 eiro lielā ziedojumā. Vēl akcijā piedalījās Latvijas Universitātes Bibliotēkas (LUB) Ekonomikas zinātņu bibliotēkas lasītava, LUB Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas lasītava, Daudznozaru bibliotēka: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija, LUB Humanitāro zinātņu bibliotēka, Biznesa augstskolas „Turība” bibliotēka, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu bibliotēka, Kultūras centrs „Rīva”.

7. Solidārajā mācību olimpiāde ir starptautisks projekts, kurā šogad piedalījās 14 valstis no Eiropas, Āfrikas un Dienvidamerikas, bet Latvija 2009. gadā startēja otro reizi. Ideju par šādu olimpiādi izstrādāja spāņu NVO "Coopera" - Jovenes para la Cooperacion al Desarrollo (Jaunieši Par Sadarbību Attīstībai). Pirmo reizi olimpiāde tika rīkota 2003. gadā Spānijas pilsētā Logronjo.

Olimpiādes nolūks ir solidaritātes vārdā mudināt jauniešus izglītoties. Šīs aktivitātes pamatā ir klasiskais teiciens “laiks ir nauda”. Ieguldījums, ko sniedz studenti un skolnieki, ir mācībās pavadītās stundas, bet dažādi privātie un valsts sponsori rūpējas par ieguldīto mācību stundu pārvēršanu naudā. Tādā veidā studējošie jaunieši aktīvi parāda savu solidaritāti, kļūstot par galvenajiem varoņiem ceļā uz pārmaiņām, kuras projekta organizatori vēlas panākt, sniedzot palīdzību attīstībai. Šai kampaņai ir vairāki mērķi: veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību un akcentēt jauniešu lomu sabiedrībā; dot viņiem iespēju ar saviem resursiem piedalīties starptautiskajā sadarbībā; un meklēt jaunus veidus, kas padarītu mācīšanos pievilcīgāku.

Ar mācībās pavadītajām stundām ziedot līdzekļus labdarībai interesenti varēs arī nākošgad, kad notiks 8. Solidārā mācību olimpiāde.

Vairāk informāciju par Solidāro mācību olimpiādi var iegūt mājas lapā http://www.solidaraolmpiade.com/ vai Latvijas biedrībā „Kopienas Attīstības centrs” KAC. Tālr. 28209936. E-pasts: kac.latvija@inbox.lv

Nometne jauniešiem Latvija-Spānija 2009.gadā

Atšķirīga vasara Starpkultūru dialogs

Ja tu esi vidusskolniece vai studente...

Ja tev patīk brīvprātīgais darbs un palīdzēt citiem...

Ja tu gribi sadraudzēties ar meitenēm no Spānijas...

Ja tu gribi iepazīt citu kultūru un parādīt latviešu vidi...

Latvijā, Liepājas rajona Aizputē šovasar tiek organizētas divas brīvprātīgos nometnes vidusskolniecēm un studentēm no Spānijas un Latvijas. Šajā nometnē aicinātas piedalīties meitenes vecumā no 16 līdz 25 gadiem.
Pirmā nometne notiks no 29. jūnija līdz 12. jūlijam.
Otrā nometne notiks no 14. līdz 24. jūlijam.
Nometnes mērķis ir radīt draudzības saites starp meitenēm no abām valstīm, strādāt brīvprātīgu darbu Aizputes pansionātā ar deviņdesmit veciem cilvēkiem, remontēt Baznīcu, organizēt spēles un rokdarbu darbnīcu ar bērniem. Vakaros tiks organizētas ekskursijas, lai iepazītu Latvijas vēsturi un tradīcijas. Būs lekcijas par aktuālām tēmām. Meitenes no Spānijas mums mācīs spāņu kultūru un tradīcijas.

Nav nepieciešams mācēt spāņu valodu.

Ja vēlies piedalīties un saņemt informāciju, Tu vari pieteikties Rīvas kultūras centrā, Rīgā. Tālr. 6732 50 80 vai 2977 82 62. E-pasts: riga500@inbox.lv.

JORNADAS EUROPEAS SOBRE LA OLIMPIADA SOLIDARIA DE ESTUDIO, EN MURCIA (ESPAÑA)

Durante los días 9 y 10 de febrero se celebraron en Murcia las jornadas europeas sobre la Olimpiada Solidaria de Estudio.Los coordinadores de los distintos países participantes trabajaron en común en la preparación de la séptima edición de esta iniciativa creada por la ONG Coopera. La Olimpiada Solidaria de Estudio es una "revolución solidaria" que crece año y tras año y que supone un esfuerzo conjunto de distintas asociaciones en los países participantes.
La asociación IDC de Murcia fué la anfitriona de este encuentro, en el que participaron los organizadores de la Olimpiada; Coopera, Cooperación Internacional y ACTEC.Representantes de las asociaciones y ONG colaboradoras de Letonia, Suecia, Alemania, Inglaterra, Italia y Bélgica dan una idea de la extensión de esta actividad. Durante estos dos días los participantes fueron recibidos en el Ayuntamiento de Murcia, una de las instituciones que apoya la Olimpiada. Estas jornadas son el punto de partida de unos meses de intenso trabajo que tendrán su meta en la Séptima Olimpiada Solidaria de Estudio.

Attīstības sadarbības politika Latvijā

3.februārī Ārlietu ministrijā notika Attīstības sadarbības politikas departamenta organizēta tikšanās attīstības sadarbības projektu īstenotājiem - valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, mediju un akadēmiskā sektora pārstāvjiem, lai izvērtētu pagājušā gada attīstības sadarbības projektus, kā arī diskutētu par sadarbības iespējām nākotnē.

Tikšanās dalībnieki pozitīvi novērtēja gan valsts, gan nevalstisko organizāciju ieguldījumu, veicinot Latvijas partnervalstu sociālo un ekonomisko attīstību. Salīdzinoši, aizvadītajā gadā valsts finansējums attīstības sadarbībai pieauga, ļaujot kāpināt arī projektu skaitu un apjomu.
Pērn Ārlietu ministrijas izsludinātajā grantu projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām tika iesniegti 23 projekti, no kuriem seši tika atbalstīti un šobrīd tiek īstenoti Moldovā, Ukrainā, Gruzijā un Baltkrievijā. Par saviem pagājušā gada projektiem tikšanās laikā stāstīja arī valsts institūcijas - Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja.
Pasākuma dalībnieki uzsvēra attīstības izglītības un sadarbības ar mediju pārstāvjiem nozīmi, veicinot Latvijas iedzīvotāju izpratni par attīstības sadarbības jautājumiem. Pozitīvi tika novērtētas pērn notikušās ārvalstu lektoru vieslekcijas Latvijas augstskolās, kā arī eseju un zīmējumu konkurss par attīstības sadarbību Latvijas skolās un pirmais konkurss mediju pārstāvjiem attīstības sadarbības jomā.
Šogad attīstības sadarbībai paredzētais finansējums saistībā ar valsts budžeta situāciju šobrīd nav pieejams, tomēr pasākuma dalībnieki izteica cerību labi sāktās iestrādes turpināt arī samazināta finansējuma apstākļos, ja tāds tiks piešķirts.

RUSIA: La lucha por la defensa de los derechos humanos en un país marcado por la gran diversidad de etnias

Recientemente fueron asesinados en Moscú S. Markelov, abogado defensor de los derechos humanos y especializado en los crímenes cometidos en Chechenia, y una periodista del periódico Novaya Gazeta. Una vez más se ha hecho patente la impunidad reinante en el país, la falta de libertad de expresión, la dominación de la violencia existente en la sociedad y el resurgimiento en estos últimos años de, un nacionalismo xenófobo que, en aras de la estabilidad social y el equilibrio del pueblo ruso, tiende a silenciar otros problemas como el paro, la pobreza y la carestía en la que vive gran parte de la población.
Durante los últimos años se ha recrudecido en Rusia la violación de los derechos humanos, especialmente entre ciudadanos caucásicos y otros ciudadanos llegados a Moscú de repúblicas ex soviéticas de Asia Central (Kazajstán, Uzbekistán, Tayikistán). Y no sólo se violan los derechos humanos de estas minorías sino que se persiguen aquellas personas que luchan por la salvaguarda de los valores democráticos.
Rusia es una sociedad mestiza donde conviven 150 nacionalidades. De los 145 millones de habitantes que tiene el país, el 20 por ciento no son étnicamente rusos, y más de 20 millones son musulmanes. Incluso el 80 por ciento de los considerados «rusos» no lo son al 100%. Según declaraciones de Svetlana Gannúshkina, miembro de la organización para la defensa de los derechos humanos «Memorial» la mezcla de razas en Rusia es enorme.
Rusia claramente es un país mestizo y los ataque racistas se han convertido en un fenómeno cotidiano, en el que el gobierno se mueve entre dos puntos: por un lado alienta el nacionalismo contra ciudadanos chechenos, georgios…para desviar la atención popular de problemas reales como el paro y la pobreza de gran parte de su población, por otro lado teme que esa intolerancia acabe perjudicando al mismo poder. Según explica el exdiputado republicano de la Duma Vladímir Rizhkov: “consciente e inconscientemente, las autoridades fomentan un nacionalismo racista y beligerante, sin reparar en las graves consecuencias que acarrea”.
Los terroristas y delincuentes de estas minorías étnicas son un porcentaje mínimo en el país. Pero también es una realidad, que éstas actuan gracias a la corrupción existente, ante la que el gobierno desvia la vista para continuar trabajando por su intereses personales.
Los sentimientos «patrióticos» que el Kremlin fomenta se han expresado de muy distintas maneras. La Unión Nacional Rusa, cuyo símbolo es una especie de esvástica con puntas en forma de machete, apela a la superioridad de la raza eslava. Un credo parecido profesa la llamada Unión Eslava. La consigna que les une es ”Rusia para los rusos”, aunque después cada uno la entiende a su manera.
Ante estas situaciones la justicia no actúa y las organizaciones para la defensa de los derechos humanos han denunciado reiteradas veces la violación de los derechos humanos por brotes xenófobos. Estas campañas racistas fomentadas a veces por medios oficiales, han tenido otros efectos secundarios. Policías corruptos han hecho su agosto extorsionando a ciudadanos del Cáucaso, a quienes les quitan el permiso de residencia para convertirlos en ilegales. Algunas librerías han retirado de sus estantes las obras de escritores georgianos. Estas y otras medidas muestran la situación de una gran potencia habitada por una gran variedad de pueblos con sus modus vivendi propio.
Raquel Moreno.
Riga. Letonia
26.01.09

COMENZANDO A VIVIR LA DEMOCRACIA

Por primera vez en Letonia, desde que se proclamó república independiente de la extinta URSS en 1991, podemos hablar realmente de una participación activa de sus ciudadanos, que no de sus gobernantes, en los acontecimientos actuales del país.
La tarde del 13 de enero de 2009, más de 10 000 ciudadanos letones se concentraron delante de la Saeima (Parlamento letón) convocados por el nuevo partido político ¨Cita politika¨ (Otra política). La mayoría de personas, venidas desde otros pueblos y ciudades con pancartas: ¨Letonia no solo es Riga¨, ¨Godmanis, en Letonia también existe el campo¨...

Los motivos de esta protesta masiva: todos relacionados directamente con la corrupción y mala gestión del gobierno letón durante muchos años, un trabajo redireccionado siempre al lucro personal.

El país no sólo sufre la crisis económica mundial que afecta en mayor o menor medida a todos los países, sino que está en quiebra aunque oficialmente se tienda a acallarlo. Aumento del impuesto PVN (IVA) del 18% al 21%, recortes drásticos de personal en el sector público, recortes de un 15% del salario mensual de sus empleados, fusión de ministerios (un país con una población aproximada de 2 300 000 cuenta con 17 ministerios) e instituciones con fines nada afines, desaparición de facultades universitarias, nacionalización del segundo banco del país para evitar su quiebra, vacaciones forzadas sin sueldo de los funcionarios públicos porque no tienen presupuesto para pagar los sueldos, etc.
Pero, debemos estar contentos porque nuestro pueblo por fin ha salido a la calle y, no precisamente de forma pacífica.
Atrás queda ¨confiemos, o más bien, obedezcamos a papá Estado que nos los da todo¨. La democracia no es como una persona adulta que se sitúa en su medio y vive. La democracia es como un bebé que tiene que aprender a andar poco a poco, y siempre esos pasos se los enseña y se los impulsa sus progenitores. En nuestro caso, el pueblo letón ha madurado y ha crecido en el sufrimiento, en el silencio, soñando durante más de 50 años ver un día los valores democráticos proyectados en la tierras bálticas. Quizá a Letonia no le ha acompañado en sus primeros pasos sus progenitores (cabezas pocopensantes, más preocupados de su enriquecimiento personal), pero como hombres bálticos curtidos por un pasado histórico silenciado y poco conocido en Europa Occidental empiezan a caminar, después de repensar que: ¨la unión hace la fuerza¨.


Rakel Moreno