Trešais sektors ir viens no lielākajiem valsts attīstības resursiem, tajās apkopotais, dalībniekiem piemītošais zināšanu, ideju, informācijas, kā arī radošais potenciāls ir lielāks nekā jebkurai valdībai. Tieši šobrīd, kad Eiropas Savienībā tiek uzsākta nākamā finanšu cikla plānošana 2007.-2013. gadam, nevalstiskā sektora un valsts pārvaldes institūciju sadarbībai ir nepārvērtējama loma. Tieši šobrīd ir jāsāk nākamo valsts attīstības perioda projektu un to līdzfinansējumu plānošana.
Latvijā ir jāmainās arī lēmumu pieņemšanas procesam, atzīstot t.s. trešo pīlāru un medijus kā vienu no svarīgākajiem spēkiem, kas, atbilstoši savas pastāvēšanas būtībai, kontrolē valsts varu. Politiskais plurālisms, tolerance, iedzīvotāju vairākuma gatavība un iespējas piedalīties politiskajā dzīvē, politiskā un personiskā uzticība ir iezīmes, ko vēlos redzēt prevalējam.
Finanšu pieejamība un stabilitāte ir viens no pamatiem sekmīgai NVO mērķu sasniegšanai un ilgtspējīgai darbībai. Latvijā trešais sektors pēdējo desmit gadu laikā ir veidojies un darbojies galvenokārt, pateicoties ārvalstu finansētājiem. Uzlabojoties valsts sociālekonomiskajam stāvoklim un kļūstot par dalībvalsti ES un NATO, šī nauda tam strauji saruks, tāpēc vairums sabiedrisko organizāciju ir svarīgi rast atbalstu ES finansejumā. Latvijā nav izstrādāti skaidri kritēriji un mehānismi, kā dažādo jomu nevalstiskās organizācijas varētu pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem, kas nodrošinātu to pilnvērtīgu ilgtspējīgu attīstību. Tas savukārt kavē iedzīvotāju līdzdalības iespējas politiskajos procesos un svarīgu lēmumu pieņemšanu sabiedrības interesēs. Vēl jo vairāk, ja runa ir par finanšu līdzekļu sadali un to izlietošanas uzraudzību, kas Latvijai ir jo īpaši svarīgi.
Latvijā ES nav iedomājama bez nevalstiskā sektora līdzdalības.
Vienkārši, es domāju ka publiskajai pārvaldei ir nepieciešams nevalstisko organizāciju darbs. Kāpēc? Tāpēc ka:
Dod profesionālu atzinumu jautājumos, kas ir to interešu sfērā.
Uzrāda sociāli jūtīgākos jautājumos un sagatavo priekšlikumus to uzlabojumiem.
Prezentē sabiedrības viedokli publiskai pārvaldei un otrādi, tādējādi pildot vidutāja lomu šajās attiecībās.
Uzņemas un pilda noteiktas funkcijas, kuras pārvalde tām deleģē.
Rakel Moreno. Februāris,2007.g.
Latvijā ir jāmainās arī lēmumu pieņemšanas procesam, atzīstot t.s. trešo pīlāru un medijus kā vienu no svarīgākajiem spēkiem, kas, atbilstoši savas pastāvēšanas būtībai, kontrolē valsts varu. Politiskais plurālisms, tolerance, iedzīvotāju vairākuma gatavība un iespējas piedalīties politiskajā dzīvē, politiskā un personiskā uzticība ir iezīmes, ko vēlos redzēt prevalējam.
Finanšu pieejamība un stabilitāte ir viens no pamatiem sekmīgai NVO mērķu sasniegšanai un ilgtspējīgai darbībai. Latvijā trešais sektors pēdējo desmit gadu laikā ir veidojies un darbojies galvenokārt, pateicoties ārvalstu finansētājiem. Uzlabojoties valsts sociālekonomiskajam stāvoklim un kļūstot par dalībvalsti ES un NATO, šī nauda tam strauji saruks, tāpēc vairums sabiedrisko organizāciju ir svarīgi rast atbalstu ES finansejumā. Latvijā nav izstrādāti skaidri kritēriji un mehānismi, kā dažādo jomu nevalstiskās organizācijas varētu pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem, kas nodrošinātu to pilnvērtīgu ilgtspējīgu attīstību. Tas savukārt kavē iedzīvotāju līdzdalības iespējas politiskajos procesos un svarīgu lēmumu pieņemšanu sabiedrības interesēs. Vēl jo vairāk, ja runa ir par finanšu līdzekļu sadali un to izlietošanas uzraudzību, kas Latvijai ir jo īpaši svarīgi.
Latvijā ES nav iedomājama bez nevalstiskā sektora līdzdalības.
Vienkārši, es domāju ka publiskajai pārvaldei ir nepieciešams nevalstisko organizāciju darbs. Kāpēc? Tāpēc ka:
Dod profesionālu atzinumu jautājumos, kas ir to interešu sfērā.
Uzrāda sociāli jūtīgākos jautājumos un sagatavo priekšlikumus to uzlabojumiem.
Prezentē sabiedrības viedokli publiskai pārvaldei un otrādi, tādējādi pildot vidutāja lomu šajās attiecībās.
Uzņemas un pilda noteiktas funkcijas, kuras pārvalde tām deleģē.
Rakel Moreno. Februāris,2007.g.
No comments:
Post a Comment